Topogrāfisko plānu izstrāde
Kas ir topogrāfiskais plāns?
Topogrāfiskais plāns ir nepieciešams dažādu plānošanas un projektēšanas stadiju posmos. Tas ir pamats uz kā tālāk tiek izstrādāta plānotās būves atrašanās vieta pēc topogrāfiskajā plānā uzrādīto virszemes un pazemes objektu savstarpējā novietojuma. Projektu izstrādes laikā tiek ņemti vērā plānā uzrādītie elementi, augstumi un to attālumi, kas savstarpēji mijiedarbojas ar paredzēto komunikāciju vai būvi.
Topogrāfiskais plāns galvenokārt būs vajadzīgs:
jaunu ēku, būvju celtniecībai, renovācijām vai rekonstrukcijai;
inženierkomunikāciju izbūvei: ūdensvads, kanalizācija, gāze, elektrības kabeļi, telefona kabeļi u.c.;
ceļu izbūvei vai ceļu seguma rekonstrukcijas darbiem;
ainavu projektēšanas vajadzībām;
kā arī dažādām specifiskām vai privātām vajadzībām .
Topogrāfiskā plāna izstrādes kopējais process aizņem aptuveni 3-4 kalendārās nedēļas dienas pie nelieliem un salīdzinoši vienkāršiem objektiem.
1. Sākumā noskaidro topogrāfiskā plāna mērīšanas apjomu un sagatavo darba uzdevumu, pēc kura tiks veikti mērījumi dabā. Būtisku informāciju sniedz zemes robeža plānā uzrādītā kadastra un adreses paziņošana.
2. Pēc darba uzdevuma saņemšanas tiek sagatavots informācijas pieteikums datu uzturēšanas centram un kad informācija ir atnākusi (parasti 2-3 darbadienu laikā), sagatavo izdrukas, ar kurām mērīšanas brigāde dodas uz darba uzdevumā norādīto vietu.
3. Tiek veikti mērījumi dabā – ēku stūri, ābeles, žogi, ceļu segumu kontūras, virszemes un arī apakšzemes komunikāciju mērījumi u.t.t., kā arī apsekota un salīdzināta informācija, kas izsniegta no datu uzturētāja konkrētajā teritorijā. Mērīšanas laiks atkarīgs no objekta sarežģītības un platības – 1 līdz vairākām dienām.
4. Pēc veiktajiem mērījumiem, plāna rasētājs veido topogrāfisko plānu izmantojot grafiskās apstrādes programmas un sagatavo izdrukas darbu saskaņošanai ar komunikāciju uzturētājiem. Rasēšanas laiks atkarīgs no objekta sarežģītības un platības – 1 līdz vairākām dienām.
5. Plāns tiek skaņots ar komunikāciju uzturētājiem – Lattelecom, Sadales tīkls, vietējo apsaimniekotāju, meliorācijas sistēmu pārstāvjiem, komunālās saimniecības uzturētājiem u.t.t. Parasti skaņošanas laiks aizņem 1-2 nedēļas, ja nav kādu neparedzētu sarežģījumu.
6. Pēc plāna saskaņošanas organizācijās, tas tiek sagatavots un pārbaudīts reģistrēšanai pie datu uzturētāja. Reģistrācijas laiks ir ļoti atkarīgs no informācijas atbilstības pārbaudes, plāna korektas sazīmēšanas pēc noteiktās likumdošanas, reģistrētāja noslodzes u.c. faktoriem. Reģistrācijas process var būt 2 dienas līdz ... dienā.
7. Darba reģistrācijas procesa beigās pārsvarā tiek elektroniski atsūtīts darbs ar apliecinājuma Nr., datumu un reģistrētāju logo un tad gatavais plāns nododams pasūtītajam.avo darba uzdevumu, pēc kura tiks veikti mērījumi dabā. Būtisku informāciju sniedz zemes robeža plānā uzrādītā kadastra un adreses paziņošana.
Topogrāfiskā plāna izstrādes gaita:
Komunikāciju trašu, būvasu nospraušana
Kas ir punktu ģeodēziskā nospraušana dabā?
Punktu nospraušana dabā ir darbība, kad pēc projekta izstrādātās dokumentācijas mērnieku brigāde izsprauž punktus apvidū pēc iepriekš noteiktām raksturīgāko punktu vai punktu pagriezienu koordinātēm. Procesa laikā tiek izmantota GNSS (Globālā navigācijas satelītu sistēma) aparatūra vai arī tahimetri, kuri parāda kurā vietā atrodas projekta punkti. Dabā punktus parāda ar koka mietiņiem, armatūras stieņiem vai krāsojumu uz seguma. Punktu parādīšanas metodi izvēlas pēc vajadzības.
Process ir sekojošs:
1. Pēc iesniegtā darba uzdevuma tiek sagatavoti koordinātu dati ievadīšanai instrumentā. Pavadītais laiks atkarīgs no punktu daudzumu un objekta sarežģītības, kas var būs no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām.
2. Mērniecības brigāde ierodas objektā un veic uzmērīšanas gājiena ierīkošanu vai jau uzreiz pēc esošiem uzmērīšanas punktiem veic punktu ierādīšanu objektā. Pavadītais laiks atkarīgs no objekta lieluma un punktu daudzuma.
3. Grafiski tiek sagatavota nospraušanas dokumentācijas shēma vai akts ar objekta nospraušanas piezīmēm. Parasti 1 dienas laikā var sagatavot visu dokumentāciju.
Kopējais process vienkāršiem objektiem var aizņemt dažas darba dienas, bet pārsvarā jārēķinās ar 1 nedēļu. Salīdzinājumam: vienkāršas ēkas nospraušanu no projekta līdz dokumentācijas izstrādei var veikt 1-3 dienu laikā no uzdevuma saņemšanas brīža.
Uzbūvēto būvju, komunikāciju izpildmērīšana
Kas ir izpilduzmērījuma plāns?
Izpilduzmērījuma plāns ir līdzīgs topogrāfiskajam plānam, jo tajā tiek attēloti virzemes un apakšzemes objekti, bet šajā gadījumā lielāka uzmanība tiek pievērsta konkrētas komunikācijas vai būves ģeometriskajiem lielumiem un atrašanās vietai dabā. Faktiskie mērījumu dati tiek salīdzināti ar projektētajiem lielumiem.
Izpildmērījumu plāns pārsvarā būs vajadzīgs:
pie ēku nodošanas ekspluatācijā;
komunikāciju pieslēguma kontrolei pēc izbūves dabā;
teritorijas labiekārtojuma nodošanai ekspluatācijā;
ceļu segumu nodošanai lietošanā.
Izpilduzmērījuma plānu mērījumus veic izbūves procesā (komunikāciju gadījumā) vai pēc būves pilnīgas celtniecības darbību pabeigšanas.
Kopējais process vienkāršiem objektiem var aizņemt dažas darba dienas, bet pārsvarā jārēķinās ar 1-2 nedēļu darba reģistrēšanas procesu.
Process ir sekojošs:
1. Pēc darba uzdevuma saņemšanas, mērnieki brauc dabā veikt mērījumus. Vienkāršiem objektiem tas aizņem 1 darba dienu, lielākiem attiecīgi vairāk.
2. Pēc veiktajiem mērījumiem, plāna rasētājs veido izpilduzmērījuma plānu izmantojot grafiskās apstrādes programmas un sagatavo darbu reģistrēšanai pie datu uzturētāja. Rasēšanas laiks atkarīgs no objekta sarežģītības un platības, garuma – 1 līdz vairākām dienām.
3. Pēc plāna rasēšanas, tas tiek sagatavots un pārbaudīts reģistrēšanai pie datu uzturētāja. Reģistrācijas laiks ir atkarīgs no plāna korektas sazīmēšanas pēc noteiktās likumdošanas, reģistrētāja noslodzes u.c. faktoriem. Reģistrācijas process var būt 2 dienas līdz ... dienām.
4. Darba reģistrācijas procesa beigās pārsvarā tiek elektroniski atsūtīts darbs ar apliecinājuma Nr., datumu un reģistrētāju logo un tad gatavais plāns nododams pasūtītajam.
Ģeotehniskā izpēte
Kas ir ģeotehniskā izpēte?
Ģeotehniskā izpēte ir process, kad veic grunts sastāva, pamatu atsegumu detalizētus izpētes darbus. Vajadzība pēc ģeotehniskās izpētes būs brīdī, kad ir vēlme celt māju esošā grunts gabalā, rekonstrukcijas darbiem pie ēku slodžu palielināšanas, komunikāciju trases grunšu izpētei paredzētā izbūves vietā un daudzos citos gadījumos.
Darbu process ir sekojošs:
1. Pēc iesniegtā darba uzdevuma, arhīvos tiek atrasta informācija par iepriekš veiktajiem izpētes darbiem objektam tuvā apkaimē.
2. Notiek lauku darbi, kuri ir pielāgoti pēc konkrētas izpētes vajadzības. Urbšana, šurfēšana, paraugu noņemšana, lauku testi u.t.t.
3. Pēc veiktajiem lauku darbiem, iegūtie grunts sastāva paraugi tiek iesniegti ģeotehniskās izpētes laboratorijā, kur veic grunšu pastiprinātas analīzes
4. Notiek darba dokumentācijas sastādīšana, kur tiek zīmēti ģeotehniskie griezumi, tekstuālā informācija pēc likumdošanā noteiktās kārtības, laboratorijas datu analīze, konkrēto grunšu īpašību atspoguļošana tabulās, arhīvos pieejamās informācijas salīdzināšana ar objektā iegūtajiem datiem. Tiek sniegtas rekomendācijas un secinājumi par visu kopējo izpētes darbu rezultātu.
5. Darbs tiek iesiets un nodots pasūtītājam.
Kopējais darba process vienkāršiem objektiem aizņem aptuveni 2 nedēļas, kur orientējoši 1 nedēļu tiek gaidīti rezultāti no grunšu izpētes laboratorijas. Salīdzinājumam: vienkāršas ēkas projektam šie darbi aizņem 1 dienas lauku izpēti, 2 dienas dokumentācijas izstrādi un pārējo laiku laboratorijas analīzes.